Ieskats euro zonas statistikā. Statistiskie dati kopā ar īsiem skaidrojumiem viegli kopīgojamā formā

Covid un tekošā konta bilances euro zonā – sīkāks pakalpojumu apskats

10.08.2022.

Koronavīrusa (Covid-19) pandēmija izraisīja vienu no lielākajiem globālās produkcijas izlaides kritumiem kopš Otrā pasaules kara un būtiski ietekmēja globālo tirdzniecību. Vairākumā euro zonas valstu preču un pakalpojumu tirdzniecība 2020. gadā būtiski samazinājās un tekošā konta bilances spēcīgi reaģēja uz ekonomiskās un sociālās vides pārmaiņām. Lai gan euro zonas kopējā tekošā konta bilance (ko izsaka kā īpatsvaru IKP) būtiski nemainījās, bija vērojamas būtiskas atsevišķu euro zonas valstu bilanču pārmaiņas (sk. 1. att.). Piemēram, Kiprā, Francijā, Grieķijā un Maltā tekošā konta bilance krasi pasliktinājās. Turpretī Īrijā un Lietuvā tekošā konta bilance 2020. gada 2. pusgadā uzlabojās.

1. attēls. Euro zonas tekošā konta bilance
% no IKP; pārtrauktās līnijas norāda euro zonas valstis, kurās katrā ceturksnī bija vērojams vislielākais pārpalikums un deficīts

Ar pandēmiju saistīto ierobežojumu dēļ pakalpojumu eksports un imports saruka vēl vairāk nekā kopējā tautsaimniecības produkcijas izlaide. 2020. gada 3. ceturksnī euro zonas pakalpojumu eksports veidoja 7.2% no IKP un pakalpojumu imports saruka līdz 6.4 % no IKP (sk. 2. att.).

2. attēls. Euro zonas pakalpojumu tirdzniecība
% no IKP

  ■ Transports, eksports ■ Braucieni, eksports ■ Telesakari, eksports ■ Maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu, eksports ■ Citi pakalpojumi, eksports  
  ■ Transports, imports ■ Braucieni, imports ■ Telesakari, imports ■ Maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu, imports ■ Citi pakalpojumi, imports  
― Pakalpojumu bilance

Avots: ECB.

Dažas pakalpojumu kategorijas tika skartas lielākā mērā nekā citas. Konkrētāk, starptautiskie braucieni gandrīz pilnībā apstājās, un būtiski tika ietekmēti arī transporta pakalpojumi. Vienlaikus daži pakalpojumi pārvarēja krīzi, neciešot zaudējumus, vai pat paplašinājās. Piemēram, euro zonas telesakaru pakalpojumu eksports un imports pandēmijas laikā turpināja palielināties, neraugoties uz vispārējās pakalpojumu tirdzniecības sarukumu.

3. attēls. Euro zonas tekošā konta darījumi ar galvenajiem darījuma partneriem
% no euro zonas IKP

Avots: ECB.
Piezīme. Dati par Ķīnu un ārzonu finanšu centriem neietver Honkongas ĪPA.

3. attēlā parādīti euro zonas tekošā konta darījumi ar tās galvenajiem darījuma partneriem (ko izsaka kā īpatsvaru euro zonas IKP). Euro zonas tekošā konta bilance darījumiem ar visām ārpus euro zonas esošajām tirdzniecības partnervalstīm Eiropā bija pozitīva, izņemot darījumiem ar Čehijas Republiku un Bulgāriju (dažos ceturkšņos). Pozitīva bilance bija arī darījumiem ar Brazīliju, Kanādu, Indiju, ASV un Honkongas ĪPA. Taču tekošā konta bilance darījumiem ar Ķīnu un Krieviju ilgstoši bijusi negatīva. Jāatzīmē, ka euro zonas tekošā konta bilances deficīts vai pārpalikums darījumiem ar Čehijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Poliju 2020. gadā bija lielākais kopš 2014. gada.

Lejupielādēt datus

Maksājumu bilance uzrāda un apkopo visus saimnieciskos darījumus starp valsts vai ekonomiskās zonas (šajā gadījumā euro zonas) rezidentiem un nerezidentiem noteiktā laika periodā (parasti mēneša, ceturkšņa vai gada laikā).

Maksājumu bilance ietver tekošo kontu, kapitāla kontu un finanšu kontu.

Dažādie maksājumu bilances konti atspoguļo atšķirīgos sniegtos vai saņemtos saimnieciskos resursus (piemēram, preces, pakalpojumus, ienākumus vai finanšu aktīvus). Tekošā konta un kapitāla konta atlikumu summa atspoguļo attiecīgās valsts vai ekonomiskās zonas neto aizdevumus (pārpalikums) vai neto aizņēmumus (deficīts).

Finanšu konts atspoguļo finanšu aktīvu un pasīvu neto iegādes un pārdošanas darījumus starp rezidentiem un nerezidentiem. Finanšu konta neto bilance konceptuāli ir vienāda ar neto aizdevumiem vai neto aizņēmumiem, ko atspoguļo tekošais un kapitāla konts.

Maksājumu bilances struktūra

Tekošais konts Preces Vispārējās nozīmes preces, preču neto eksports tirdzniecības starpniecības darījumos un nemonetārais zelts (zelts, kas neietilpst iestāžu turētajos rezerves aktīvos).
Pakalpojumi Ražošanas pakalpojumi, remonta pakalpojumi, transporta pakalpojumi, braucieni, būvniecība, apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu, telesakaru pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi, citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi un citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi.
Sākotnējie ienākumi Atlīdzība nodarbinātajiem, ieguldījumu ienākumi, ražošanas un importa nodokļi un produktu un ražošanas subsīdijas.
Otrreizējie ienākumi Kārtējie pārvedumi (ienākumu sadalījums) skaidrā naudā vai natūrā starp valstīm (rezidentiem un nerezidentiem). Kā piemēru var minēt ienākuma nodokli, sociālās iemaksas un pabalstus un personiskos pārvedumus.

 
Tekošajā kontā un kapitāla kontā kredīta (eksporta) un debeta (importa) darījumi tiek atspoguļoti ar “+” zīmi, un neto darījumus aprēķina, no kredīta atņemot debetu.

Euro zonas un tās dalībvalstu maksājumu bilances atbilst vienam un tam pašam ietvaram, tādējādi aprēķinu metodes visās 19 euro zonas valstīs ir lielā mērā salīdzināmas. Maksājumu bilanci sagatavo saskaņā ar SVF “Maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rokasgrāmatas” 6. izdevuma pamatnostādēm.

Iepriekšējie ieskati