Ieskats euro zonas statistikā. Statistiskie dati kopā ar īsiem skaidrojumiem viegli kopīgojamā formā

27.09.2019.

Karšu maksājumu skaits euro zonā pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis vairāk nekā divas reizes

Kad Eiropas iedzīvotāji mūsdienās vēlas veikt maksājumu, neizmantojot skaidro naudu, viņi, visticamāk, lieto maksājumu karti. Lai gan karšu maksājumu skaits euro zonā pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis vairāk nekā divas reizes, viena darījuma vidējais apjoms samazinājies.

Patērētāji un uzņēmumi euro zonā izmanto plašu maksāšanas metožu klāstu. 2018. gadā gandrīz pusi no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita vienotās valūtas zonā veidoja karšu maksājumi.

Otrajā un trešajā vietā starp ierastākajiem bezskaidrās naudas maksājumu veidiem ierindojās kredīta pārvedumi un tiešā debeta maksājumi, kuri katrs veidoja aptuveni 23%, savukārt e-nauda un čeki kopā veidoja apmēram 7%.

Taču katra šā maksājumu pakalpojuma relatīvā popularitāte dažādās euro zonas valstīs joprojām ļoti atšķiras. 2018. gadā Portugālē karšu maksājumi veidoja nedaudz virs 70% no visiem bezskaidrās naudas maksājumiem, bet Vācijā – aptuveni 23%.

Kredīta pārvedumi īpaši populāri Slovākijā, kur tie 2018. gadā veidoja 44% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita, savukārt Luksemburgā – tikai 2.4%.

Čeku popularitāte pēdējo 10 gadu laikā mazinājusies un 2018. gadā tie veidoja tikai 2.3% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita (2008. gadā – 8%). Gandrīz 85% no visiem euro zonā 2018. gadā izrakstītajiem čekiem bija izmantoti vienā valstī – Francijā.

1. shēma. Dažādu maksāšanas metožu īpatsvars bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaitā 2008. un 2018. gadā (%)

Patērētāju un uzņēmumu veikto karšu maksājumu skaits pēdējo 10 gadu laikā vairāk nekā divkāršojies – vidējais karšu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija 121 (2008. gadā – 56). Taču viena karšu maksājuma vidējais apjoms stabili samazinājies (no 54 euro 2008. gadā līdz 44 euro 2018. gadā).

Taču arī šajā ziņā vērojamas būtiskas atšķirības starp valstīm. Somijas iedzīvotāji 2018. gadā vidēji veikuši 332 karšu maksājumus uz vienu iedzīvotāju, savukārt Vācijas, Grieķijas un Itālijas iedzīvotāji – vidēji tikai attiecīgi 64, 59 un 53 karšu maksājumus uz vienu iedzīvotāju.

Citiem vārdiem runājot, Somijas iedzīvotāji izmantojuši maksājumu kartes piecas reizes biežāk nekā Vācijas iedzīvotāji un sešas reizes biežāk nekā Itālijas iedzīvotāji.

Viena karšu maksājuma vidējais apjoms ir no aptuveni 17 euro Latvijā līdz 70 euro Kiprā. Tālāk interaktīvajos attēlos sniegti dati par katru euro zonas valsti.

2. shēma. Vidējais karšu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju 2008.–2018. gadā (gada dati)

3. shēma. Viena karšu maksājuma vidējais apjoms 2008.–2018. gadā (euro; gada dati)

Savukārt gada laikā skaidrās naudas izmaksu no bankomātiem vidējais apjoms euro zonā laikā no 2008. līdz 2018. gadam pieauga no 1 925 euro līdz 2 082 euro uz vienu maksājumu karti.

Līdzīga tendence vērojama vairumā valstu, bet izmaksu apjoms būtiski atšķīrās. Piemēram, vidējais skaidrās naudas izmaksu apjoms uz vienu maksājuma karti Austrijā gandrīz četras reizes pārsniedza attiecīgo rādītāju Luksemburgā un gandrīz divas reizes – euro zonas vidējo rādītāju.

4. shēma. Skaidrās naudas izmaksu no bankomātiem vidējais apjoms uz vienu maksājumu karti (euro; gada dati)

Maksājumu statistika atspoguļo maksājumu darījumu skaitu un apjomu katram maksāšanas līdzeklim un pakalpojumam Eiropā. Tā sniedz ieskatu Eiropas iedzīvotāju maksāšanas paradumos un ES finanšu tirgus infrastruktūru aktivitātēs.

Maksājumu darījums ir darbība, kura ietver līdzekļu izvietošanu, pārvešanu vai izmaksu un kurā iesaistītas divas personas – maksātājs (kurš nosūta naudu) un maksājuma saņēmējs (kurš saņem naudu). Maksājumu pakalpojums ir jebkurš pakalpojums, kas nodrošina maksājumu darījuma izpildi. Jebkurš rīks vai procedūru kopums, ko izmanto, veicot maksājumu darījumu ir maksāšanas līdzeklis. Maksājumu pakalpojumu direktīvā personas, kas sniedz šādus maksājumu pakalpojumus (piemēram, bankas), klasificē kā maksājumu pakalpojumu sniedzējus (MPS).

Šajā ieskatā mēs runājam par bezskaidrās naudas maksājumu kopējo skaitu euro zonā, kas ietver visus maksājumu pakalpojumu veidus, t.sk. kredīta pārvedumus, tiešā debeta maksājumus, karšu maksājumus ar rezidentu MPS izsniegtajām kartēm, e-naudas maksājumus, čekus un citus maksājumu pakalpojumus, kuros iesaistītas ne-MFI. (Ne-MFI ir fiziskas vai juridiskas personas ārpus monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora. Maksājumu statistikas izpratnē ne-MFI sektors neietver MPS.)

Kredīta pārvedums ir maksājums, kuru uzsāk maksātājs. Maksātājs nosūta maksājuma norādījumu savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (MPS), piemēram, bankai. Maksātāja MPS veic līdzekļu pārvedumu maksājuma saņēmēja MPS. Tas var notikt, izmantojot vairākus starpniekus. Attiecīgajā statistikā kredītu atlikumus uzrāda maksātāja pusē. Dati ietver SEPA un ārpus SEPA veiktus darījumus (sk. tālāk), kredīta pārvedumus, kas veikti, izmantojot bankomātus, kredīta pārvedumus, kas veikti, vienā vai abās darījuma pusēs izmantojot skaidro naudu (piemēram, naudas pārvedumus un pasta pārvedumus), un kredīta pārvedumus, ko izmanto, lai norēķinātos par darījumu atlikumiem ar maksājumu kartēm, kurām ir kredīta vai atliktā debeta funkcija. Dati neietver maksājumus uz klienta kontu, kas veikti ar parastu grāmatojumu kontā, neizmantojot tradicionālo kredīta pārveduma līdzekli (piemēram, dividendes vai procentu maksājumus, ko veic banka, kurā klientam ir konts), un skaidrās naudas maksājumus kontā, izmantojot bankas veidlapu.

Tiešais debets ir pārvedums, kuru uzsāk maksājuma saņēmējs (saņēmējs), izmantojot savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Tiešā debeta maksājumus bieži izmanto regulāriem maksājumiem (piemēram, komunālo pakalpojumu rēķinu samaksai). Tajos nepieciešams iepriekšējs maksātāja pilnvarojums (mandāts). Tiešo debetu izmanto arī, veicot vienreizējus maksājumus. Šādā gadījumā maksātājs pilnvaro maksājuma saņēmēju uzsākt atsevišķu maksājumu. Statistikā šos maksājumus uzrāda maksājuma saņēmēja pusē. Šie dati iekļauj SEPA un ārpus SEPA veiktus darījumus (sk. tālāk), vienreizējus un regulārus maksājumus un tiešā debeta maksājumus, kas veikti, lai norēķinātos par darījumu atlikumiem ar maksājumu kartēm, kurām ir kredīta vai atliktā debeta funkcija. Tiešā debeta maksājumi, kam pamatā norēķini par atsevišķu darījumu ar maksājumu karti, netiek uzrādīti, lai izvairītos no dublēšanās. Skaidrās naudas maksājumi no konta, izmantojot bankas veidlapu, nav iekļauti.

Elektroniskā nauda (e-nauda) ir monetāra vērtība, kura tiek glabāta elektroniskā ierīcē un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem uzņēmumi, kas nav emitenti. Elektroniskās naudas pamatā var būt vai nu elektroniskās informācijas nesējs (piemēram, karte), vai programmatūra (t.i., tā tiek glabāta uz datora servera). Tiek uzrādīti tikai darījumi ar rezidentu MPS izdotām kartēm vai glabāšanas sistēmām; darījumi iekļauti neatkarīgi no tā, vai tie notikuši valstī, kurā karte izdota, vai ārpus tās.

Maksājumu kartes ir ierīces, ar kuru palīdzību to īpašnieki var norēķināties par precēm un pakalpojumiem vai izņemt skaidro naudu bankomātā. Tās izdod karšu shēmu ietvaros, un to konkrēto funkciju (piemēram, debeta, atliktā debeta, kredīta, e-naudas karte) nosaka vienošanās ar MPS, kas izdevis attiecīgo karti. Karšu maksājumi ir darījumi, kas veikti, izmantojot maksājumu karti ar debeta, kredīta vai atliktā debeta funkciju karšu pieņemšanas vietu (POS) terminālī vai citus kanālus. Statistikā iekļauj tikai maksājumu darījumus ar rezidentu MPS izdotām kartēm, neraugoties uz to, kādā valstī darbojas attiecīgā karšu sistēma, kuras ietvaros veikts maksājumu darījums. Ietverti arī maksājumi, kas veikti pa telefonu vai internetā. Tādējādi statistikā neietver maksājumus ar kartēm, kam ir tikai e-naudas funkcija, bankomātos veiktos kredīta pārvedumus, skaidrās naudas izmaksas POS termināļos un maksājumus ar tirgotāju izdotām kartēm (mazumtirdzniecības kartēm), izņemot gadījumus, kad mazumtirdzniecības karte izdota sadarbībā ar MPS (zīmolu koplietošanas gadījumā).

Čeks ir rakstisks vienas puses (izrakstītāja) rīkojums citai (izpildītājam, parasti kredītiestādei), kas liek izpildītājam pēc pieprasījuma samaksāt norādīto summu izrakstītājam vai izrakstītāja norādītai trešai personai. Statistikā čekus uzrāda maksājuma saņēmēja (izrakstītāja vai norādītās trešās personas) pusē, kad tie tiek iesniegti izpildei. Statistikā iekļauj skaidrās naudas izņemšanu ar čeka palīdzību, bet neiekļauj skaidrās naudas izņemšanu, izmantojot banku veidlapas, vai izrakstītos, bet izpildei neiesniegtos čekus.

Citi pakalpojumi ietver maksājumu pakalpojumus, kurus nevar ietvert nevienā citā kategorijā (piemēram, vekseļus).

Skaidrās naudas izņemšana no bankomāta ietver skaidrās naudas izņemšanu no bankomāta, izmantojot karti ar skaidrās naudas funkciju. Skaidrās naudas izmaksas POS termināļos, izmantojot karti ar debeta, kredīta vai atliktā debeta funkciju, statistikā iekļauj tikai tad, ja tās nav saistītas ar maksājuma darījumu.

Vienotā euro maksājumu telpa (SEPA) ir saskaņots veids, kā tiek veikti neliela apjoma maksājumi euro. SEPA nodrošina, ka maksājumi euro visā Eiropā ir tikpat ātri, droši un efektīvi, kā pašlaik ir iekšzemes maksājumi. SEPA ļauj klientiem veikt bezskaidrās naudas maksājumus euro jebkuram saņēmējam jebkur Eiropā, piemēram, izmantojot kredīta pārvedumu, tiešo debetu vai debetkarti.

Šeit minētā statistika ir ECBS gada maksājumu statistika, kas pieejama ECB Statistisko datu noliktavā (SDN), izmantojot sadaļā "Atsauces" norādīto kodu.

Uzziniet vairāk par maksājumu statistiku:

Maksājumu pakalpojumi un liela apjoma un neliela apjoma maksājumu sistēmas

Paziņojums presei par maksājumu statistiku (2018)

Saskaņota Vienotās euro maksājumu telpas maksājumu pakalpojumu statistika

Maksājumi, vērtspapīri un atvasinātie finanšu instrumenti un Eurosistēmas loma

Metodiskās piezīmes par statistisko datu vākšanu ECB Statistisko datu noliktavā

Maksājumu un norēķinu sistēmās (BIS) izmantoto terminu skaidrojums

SEPA – Vienotā euro maksājumu telpa

Maksājumu statistika ECB Statistisko datu noliktavā

Dati par īpatsvaru kopējos maksājumos, kas ietver ne-MFI, pieejami, izmantojot šādus kodus:

·        ar rezidentu maksājumu pakalpojumu sniedzēju izdotajām kartēm veikto karšu maksājumu īpatsvars PSS.A.*.F000.I1A.Z00Z.NP.X0.20.Z0Z.Z

·        kredīta pārvedumu īpatsvars PSS.A.*.F000.I31.Z00Z.NP.X0.20.Z0Z.Z

·        tiešo debetu īpatsvars PSS.A.*.F000.I34.Z00Z.NP.X0.20.Z0Z.Z

·        čeku īpatsvars PSS.A.*.F000.I35.Z00Z.NP.X0.20.Z0Z.Z

·        e-naudas īpatsvars PSS.A.*.F000.IEM.Z00Z.NP.X0.20.Z0Z.Z

·        citu maksājumu pakalpojumu īpatsvars PSS.A.*.F000.I37.Z00Z.NP.X0.20.Z0Z.Z

·        Vidējais karšu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju pieejams, izmantojot kodu PSS.A.*.F000.I1A.Z00Z.NC.X0.20.Z0Z.Z

·        Vidējais karšu maksājumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pieejams, izmantojot kodu PSS.A.*.F000.I1A.Z00Z.VA.X0.20.Z01.E

·        Skaidrās naudas izmaksu no bankomātiem apjoms uz vienu maksājumu karti pieejams, izmantojot kodu PSS.A.*.F100.I10.I111.VD.X0.20.Z01.E