Ieskats euro zonas statistikā. Statistiskie dati kopā ar īsiem skaidrojumiem viegli kopīgojamā formā

2020. gada 16. aprīlis

Mājokļa iegādei izsniegto kredītu pieauguma temps euro zonā stabili pieaug

Euro zonas mājsaimniecības joprojām arvien vairāk aizņemas mājokļa iegādei. Kopējais mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto banku aizdevumu atlikums 2020. gada februārī bija 4.6 trlj. euro, kas veido aptuveni 40% no euro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai gan banku procentu likmes mājokļa iegādei izsniegtajiem kredītiem visā euro zonā samazinājušās, dažādās valstīs ir atšķirīga prakse attiecībā uz to, vai hipotēku kredīti piesaistīti fiksētajām vai mainīgajām procentu likmēm. 2020. gada februārī Somijā 98% no mājsaimniecībām izsniegtajiem jaunajiem kredītiem bija kredīti ar mainīgo procentu likmi, savukārt Francijā un Slovākijā šis rādītājs bija attiecīgi 2% un 1.5%.

Mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu atlikuma gada kāpuma tendence pēdējo piecu gadu laikā bijusi pozitīva (2020. gada februārī – 3.8%; sk. 1. att.).

1. attēls. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps (%)

Piezīme. Euro zona, izlīdzinātas laikrindas. Mājokļa iegādei izsniegtie kredīti veido aptuveni 74% no kopējā koriģēto kredītu atlikuma (zemākais rādītājs – 71%; augstākais rādītājs – 76%).

Zemo procentu likmju dēļ mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinājās (sk. 2. att.). Mājokļa iegādei izsniegto jauno kredītu vidējās procentu likmes euro zonā saruka aptuveni no 3.6% 2010. gada februārī līdz 1.41% 2020. gada februārī. Taču rūpīgāk aplūkojot valstu līmeņa datus, atklājas būtiskas procentu likmju atšķirības starp euro zonas valstīm (2020. gada februārī tās svārstījās no 0.77% Somijā līdz aptuveni 2.88% Īrijā). Šīs atšķirības, iespējams, atspoguļo valstīm raksturīgo finanšu struktūru, mājsaimniecību prioritāšu (pieprasījuma pusē) un piedāvājuma puses faktoru atšķirības.

Vidējo procentu likmju salīdzinājumu dažādās euro zonas valstīs sk. 2. att.

2. attēls. Banku procentu likmes jaunajiem mājokļa iegādei izsniegtajiem kredītiem (visās termiņu grupās) (gadā; %)

Piemēram, procentu likmju līmeņa atšķirības starp euro zonas valstīm daļēji var izskaidrot ar atšķirīgu fiksēto un mainīgo procentu likmju izmantošanas praksi dažādās valstīs (sk. 3. att.). Mājokļa iegādei izsniegto kredītu ar mainīgo procentu likmi vidējais īpatsvars euro zonā 2020. gada februārī bija aptuveni 15% un svārstījās robežās no 1.5% un 2% (attiecīgi Slovākijā un Francijā) līdz 94%–98% (Somijā, Lietuvā un Latvijā).

Mainīgām procentu likmēm piesaistīto kredītu īpatsvars visu mājokļa iegādei izsniegto kredītu kopapjomā ir rādītājs, kas labi parāda, kā procentu likmju līmeņa pārmaiņas var ietekmēt mājsaimniecības. Mainīgām procentu likmēm piesaistītie kredīti nodrošina oficiālo procentu likmju pārmaiņu tiešu transmisiju uz mājsaimniecību kredītsaistībām. Turpretim fiksētajām procentu likmēm uz noteiktu laiku piesaistītie līgumi kalpo kā nodrošinājums pret Eiropas Centrālās bankas oficiālo procentu likmju paaugstināšanu nākotnē.

3. attēls. Kredītu ar mainīgo procentu likmi īpatsvars valstu dalījumā (%)

Banku procentu likmes ir viens no vairākiem rādītājiem, ko izmanto, lai novērtētu monetārās politikas ietekmi uz tautsaimniecību. Tās sniedz noderīgu informāciju, ko var izmantot, lai analizētu un novērtētu monetārās politikas transmisijas mehānismu un to, kādā mērā un cik ātri oficiālās procentu likmes caur tirgus likmēm ietekmē mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām piedāvāto kredītu un noguldījumu procentu likmes.

Izmantojot banku procentu likmju statistiku, iespējams izsekot procentu likmju pārmaiņām un attiecīgo darījumu apjomiem. Kopā aplūkojot procentu likmju līmeni un aizdošanas un aizņemšanās apjomus, var gūt ieskatu par norisēm banku un finanšu sistēmā.

Banku procentu likmju statistika aplūko procentu likmes, par kurām bankas kredītu un noguldījumu līgumos individuāli vienojušās ar saviem klientiem. Kredītu gadījumā tās atspoguļo samaksu, ko banka pieprasa no kredītņēmēja, un var atšķirties atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, kredīta summas un termiņa, sniegtā nodrošinājuma, kredītņēmēja kredītspējas un darbības nozares, kredīta mērķa un konkurences līmeņa maza apjoma banku darījumu sektorā. Banku procentu likmju statistikas datus aprēķina, pamatojoties uz jaunajiem darījumiem un darījumu atlikumiem, un izsaka gada izteiksmē un procentos gadā.

Banku procentu likmju statistikā visās 19 euro zonas valstīs izmanto vienus un tos pašus jēdzienus, metodoloģiju un aprēķinu metodes, tāpēc tā ir lielā mērā salīdzināma starp valstīm.  

Kredīti
Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu EKS 2010) ECB Regulā ECB/2013/33 par monetāro finanšu iestāžu (MFI) nozares bilanci kredīti definēti kā "finanšu aktīvu turējumi, kas rodas, kad kreditori aizdod līdzekļus debitoriem, un kas nav apliecināti ar dokumentiem vai ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem". Tie ir neapgrozāmi, ja īpašumtiesības uz finanšu prasību nav viegli nododamas citai personai. Kredīti ietver arī pārskatu sniedzēja izvietotos noguldījumu aktīvus.

MFI bilances statistikā kredītus mājsaimniecībām sīkāk iedala pēc kredīta mērķa, proti, patēriņa kredīti (piemēram, kredīti automobiļa iegādei), kredīti mājokļa iegādei un pārējie kredīti (piemēram, studiju kredīti).

MFI bilances statistikā "kredīti mājokļa iegādei" attiecas uz kredītiem, kas izsniegti ieguldījumiem mājoklī personiskai lietošanai vai īrei, t. sk. būvniecībai vai remontam, vai zemes iegādei. Tie aptver ar mājokļa īpašumu nodrošinātus kredītus, ko izmanto mājokļa iegādei, un citus kredītus mājokļa iegādei, kas ņemti privātpersonas statusā vai nodrošināti ar citiem aktīviem. Šajā kategorijā (nenorādot atsevišķi) ietverti arī kredīti mājokļa iegādei, kas piešķirti pašnodarbinātajiem un līgumsabiedrībām, ja šis mājoklis pamatā tiek izmantots kā personiskā dzīvesvieta.

ECB izmanto koriģēto mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu kopējā atlikuma datu laikrindu kā kreditēšanas dinamikas pamatdatu laikrindu, jo tā sniedz labāku ieskatu par euro zonas MFI veikto reālās tautsaimniecības kreditēšanu. Koriģētā laikrinda ietver korekcijas, kas atspoguļo no bilances izslēgtos pārdotos un vērtspapīrotos kredītus un ietekmi, ko rada virtuālā grupas kontā apvienoto naudas līdzekļu pozīcijas, kas veidojas sakarā ar skaidrās naudas pārvaldības pakalpojumiem, kurus dažas bankas sniedz uzņēmumu grupām.

Sīkāku informāciju par kredītiem MFI bilances statistikas kontekstā sk. Manual on MFI balance sheet statistics ("MFI bilances statistikas rokasgrāmata"), īpaši 4.3. sadaļu par kredītiem un 7.4. sadaļu par koriģētajiem kredītiem.

Jauns darījums ir jebkurš jauns līgums starp mājsaimniecību un banku. Jaunie līgumi ietver visus finanšu līgumus, kuru noteikumi un nosacījumi pirmo reizi nosaka attiecīgā kredīta procentu likmi un visas turpmākās vienošanās par jauniem kredīta nosacījumiem. Esošo kredītu līgumu pagarināšana, kas notiek automātiski, t.i., bez aktīvas mājsaimniecības piedalīšanās, un kas neietver vienošanos par jauniem līguma noteikumiem un nosacījumiem, t.sk. par procentu likmi, netiek uzskatīta par jaunu darījumu.

Neatmaksātās summas ir visu mājsaimniecībām izsniegto banku kredītu atlikums.

Fiksēto procentu likmi nosaka konkrētam laika periodam, kas var aptvert visu kredīta termiņu. Fiksēta procentu likme nozīmē, ka kredītņēmējam par savu hipotēku kredītu jāmaksā noteikts mēneša maksājums neatkarīgi no tirgū valdošajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ja procentu likmes pieaug, tas neietekmē maksājuma apmēru. Taču, ja procentu likmes sarūk, kredītņēmējs nevar izmantot arī šo priekšrocību.

Mainīgā procentu likme piesaistīta atsauces procentu likmei, piemēram, naudas tirgus procentu likmei (piemēram, 12 mēnešu euro starpbanku kredītu procentu likmei).
ECB statistikā procentu likmes darbības sākotnējais periods ir statistikas termins, ko lieto attiecībā uz no jauna izsniegto kredītu procentu likmēm, un to definē kā iepriekš noteiktu laika posmu (piemēram, trīs mēnešus vai gadu) līguma darbības sākumā, kad nevar mainīt procentu likmes vērtību. Mainīgās procentu likmes gadījumā regulārie maksājumi pēc procentu likmes darbības sākotnējā perioda var mainīties atkarībā no vispārējās procentu likmju dinamikas. Kredītņēmējs, kam izsniegts hipotēku kredīts ar mainīgo procentu likmi, var izmantot priekšrocības, ko sniedz procentu likmju sarukums nākotnē, jo attiecīgi samazinās regulārie maksājumi, savukārt, procentu likmēm pieaugot, atšķirībā no kredīta ar fiksētu procentu likmi palielinās arī regulārie maksājumi par hipotēku kredītu.

ECB bilances statistikā pieauguma tempu aprēķina, pamatojoties uz darījumiem, nevis vienkārši salīdzinot neatmaksātās summas perioda beigās. Tā kā netiek ietvertas ar darījumiem nesaistītās pārmaiņas, pieauguma temps atspoguļo tikai neatmaksāto summu dinamiku darījumu rezultātā. Sīkāku informāciju par nosacīto apjomu indeksu aprēķināšanu un pieauguma tempiem sk. "MFI bilances statistikas rokasgrāmatas" 7.3. sadaļā.