Ieskats euro zonas statistikā. Statistiskie dati kopā ar īsiem skaidrojumiem viegli kopīgojamā formā

29.05.2019.

Kriptoaktīvi – attīstība un perspektīva

Pēdējos gados kriptoaktīvu popularitāte pieaugusi, neraugoties uz to svārstīgumu, spekulatīvo raksturu un to, ka tie nav uzskatāmi par valūtu.

Kriptoaktīvi ir samērā jauna parādība. Kopš to parādīšanās pirms aptuveni 10 gadiem kriptoaktīvu popularitāte ir pieaugusi, attiecīgi pieaugot arī to tirdzniecības platformu skaitam un jaunu kriptoaktīvu klāstam kļūstot arvien plašākam. 

Līdz 2019. gada maijam bija zināmi vairāk nekā 2 000 kriptoaktīvu veidu (lai gan lielākā daļa no tiem netiek izmantoti), kuru kopējā tirgus kapitalizācija ir aptuveni 230 mljrd. euro. Kā redzams tālāk tabulā, kriptoaktīvi ir ārkārtīgi svārstīgi un to kopējā vērtība salīdzinājumā ar apgrozībā esošo euro banknošu vai citu aktīvu grupu vērtību ir neliela. 

Kriptoaktīvu tirgus vērtība ir līdzvērtīga, piemēram, Somijas IKP un atbilst aptuveni 19% no apgrozībā esošo euro banknošu un monētu kopējās vērtības, kura kopš to ieviešanas 2002. gadā nepārtraukti pieaugusi. 2019. gada aprīlī banknošu vērtība sasniedza vairāk nekā 1.2 trlj. euro un monētu vērtība – 29 mljrd. euro.

Kriptoaktīvu vērtība ir neliela arī salīdzinājumā ar pieciem lielākajiem digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem (Facebook, Apple, Amazon, Netflix un Google, kas veido tā dēvēto FAANG indeksu) – tikai 8% no to tirgus kapitalizācijas. Bitcoin veido 55% no kriptoaktīvu kopējās tirgus kapitalizācijas (2019. gada maija dati).

Salīdzinājumam – 2018. gada maijā elektroniskās naudas emisiju kopapjoms euro zonā (neietverot Eurosistēmu) sasniedza vairāk nekā 9 mljrd. euro. 70% no šīm elektroniskās naudas emisijām 2017. gadā veica komercbankas.

1. attēls. Kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija un indekss salīdzinājumā ar euro banknotēm un FAANG indeksu

Piezīmes. Kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija (mljrd. euro; mēneša beigu dati; kreisā ass); apgrozībā esošo euro banknošu vērtība (mljrd. euro; kreisā ass); CRIX (CRypto IndeX) (mēneša beigu dati; noslēguma datu indekss; palielināts ar reizinājuma koeficientu 20 milj.; kreisā ass). FAANG indekss attiecas uz lielākajiem pasaules tehnoloģiju uzņēmumiem un tajā ietilpst Facebook, Apple, Amazon, Netflix un Google. To tirgus kapitalizācija izteikta euro.

Avoti: ECB Statistics, Bloomberg, thecrix.de, Coinmarketcap.com.

Kriptoaktīvi nav valūtas. Tie atšķiras no naudas (t.sk. no elektroniskās naudas), tiem nav attiecīga juridiskā statusa un skaidra juridiskā regulējuma un tie netiek uzraudzīti. Tie ir ļoti spekulatīvi un tādējādi rada to turētājiem lielu zaudējumu risku. Viens no iemesliem – to pamatā nav prasības pret emitentu. Tā kā nav konkrētas institūcijas, piemēram, centrālās bankas, kas aizsargātu kriptoaktīvu vērtību, tie nav piemēroti, lai tos izmantotu kā naudas veidu. Turklāt fakts, ka kriptoaktīvi ir izteikti svārstīgi un tos pieņem ierobežotā skaitā tirdzniecības vietu, attur no to izmantošanas kā vērtību uzkrāšanas un maksāšanas līdzekli un apgrūtina to lietošanu kā norēķinu vienību. 

Kriptoaktīvu turētāji var saskarties arī ar digitālo krāpniecību un to privātās digitālās atslēgas, kuras izmanto, lai piekļūtu kriptoaktīviem, var tikt nozagtas vai pazust. Tas viss palielina finansiālu zaudējumu risku. Var būt grūti arī darījumos identificēt darījuma partneri, kas apdraud finanšu caurredzamību. No otras puses, kriptoaktīvu pamatā esošā tehnoloģija – sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (DLT) – var piedāvāt lietotājiem zināmas priekšrocības. Tā ļauj samazināt darījumu izmaksas un norēķinu laiku un tai nav robežu.

Šajā rakstā kriptoaktīvi raksturoti kā jauns digitālo aktīvu veids, ko reģistrē digitālā formā un kura pamatā nav tā emitenta saistības vai prasības pret to.

Kriptoaktīvu – un Bitcoin ir tikai viens no to daudzajiem veidiem – parādīšanās kļuva iespējama, attīstoties tehnoloģijām, kuras kopumā dēvē par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), un, konkrētāk, blokķēdes tehnoloģijai. DLT ir rīks noteikta aktīva īpašumtiesību reģistrēšanai, kurā darījumu datubāze neatrodas vienā centralizētā vietā, bet izvietota daudzu datoru tīklā. Parasti visi tīkla dalībnieki var lasīt tajā ietverto informāciju, bet pievienot informāciju iespējams atkarībā no attiecīgajam lietotājam piešķirtajām atļaujām.

Lai gan šajā rakstā mēs nesniedzam informāciju par digitālajiem maciņiem, šis jēdziens bieži tiek minēts saistībā ar kriptoaktīviem. Maciņi bieži vien ir vieta, kur lietotāji var glabāt atslēgas piekļuvei saviem kriptoaktīvu turējumiem. Maciņi var atrasties tiešsaistē un bezsaistē un tiem ir atšķirīgi drošības līmeņi.

Katra kriptoaktīva tirgus kapitalizāciju aprēķina, tā cenu reizinot ar apgrozībā esošo piedāvājumu.

Tikai ECB un euro zonas valstu centrālajām bankām ir juridiskas tiesības emitēt banknotes un monētas. Šajā rakstā apgrozībā esošās euro banknotes un monētas attiecas uz kopējo apgrozījumu, t.i., emitēto euro banknošu un monētu vērtību, neizdalot valūtas turētājus, un ietver kredītiestāžu turējumus.

Naudu var emitēt ne tikai kā skaidro naudu, bet arī citos veidos. Piemēram, elektronisko naudu (e-naudu) definē kā monetāro vērtību, kas elektroniskā veidā glabājas kādā tehniskā ierīcē, piemēram, priekšapmaksas kartē vai viedtālrunī. Tā var glabāties viedkartē vai uz servera, kur lietotāji digitāli var veikt šīs naudas pārvedumus. E-naudu galvenokārt emitē bankas, bet to var darīt arī citas iestādes.

CRIX (CRypto IndeX) ir gandrīz reāllaika atsauces indekss, ko sagatavo Berlīnes Humbolta universitātes speciālistu grupa.

Uzziniet vairāk par kriptoaktīviem:

Kriptoaktīvu darba grupa, Kriptoaktīvi  ietekme uz finanšu stabilitāti, monetāro politiku un maksājumu un tirgus infrastruktūru, No 223 Occasional Paper Series, ECB (2019)

"Virtuāla vai negodīga? Naudas attīstība digitālajā laikmetā", ECB Valdes locekļa Īva Merša (Yves Mersch) lekcija, ECB (2018)

"Digitālā bāzes nauda – novērtējums no ECB skatu punkta", ECB Valdes locekļa Īva Merša (Yves Mersch) runa, ECB (2017)

"Virtuālo valūtu shēmas – dziļāks pētījums", ECB (2015)

"Virtuālo valūtu shēmas", ECB, 2012 (ietver pētījumu par Bitcoin un Second Life)

"Banknošu un monētu apgrozība", ECB

"Banknošu un monētu izgatavošana", ECB

"Elektroniskā nauda", ECB

"Kriptoaktīvu ietekme uz finanšu stabilitāti", ECB, Financial Stability Review, 2018. gada maijs, 4. ielikums

"Kā jauna tehnoloģija var pārveidot finanšu tirgus?", ECB

"Kas ir Bitcoin?", ECB

"Kas ir nauda?", ECB

"Kriptovalūtas un blokķēde – juridiskais konteksts un saistība ar finanšu noziedzību, naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem", Eiropas Parlaments (2018. gada jūlijs)

"Virtuālās valūtas un centrālo banku monetārā politika – sagaidāmās pārmaiņas", Eiropas Parlaments (2018. gada jūlijs), Monetary Dialogue

"Digitālās valūtas", Bank of England

"Centrālo banku digitālās valūtas Dānijā?", Danmarks Nationalbank, analītisks pētījums Nr. 28 (2017. gada decembris)

"Centrālo banku digitālās valūtas", BIS (2018)

CRypto IndeX (CRIX) pieejams interneta vietnē theCRIX.

Informācija par kriptoaktīvu tirgus kapitalizāciju pieejama interneta vietnē CoinMarketCap.

Informācija par piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu tirgus kapitalizāciju balstās uz Bloomberg datiem.

Valūtas kursu datu laikrindas SDW: EXR.D.USD.EUR.SP00.A

IKP datu laikrindas SDW: MNA.A.N.*.W2.S1.S1.B.B1GQ._Z._Z._Z.EUR.V.N